Jaudīgi sildītāji - bīstamākās apkures sezonas elektroierīces
Sildītāji, kurus visintensīvāk izmanto gada aukstajos mēnešos, ir apkures sezonas bīstamākās elektroierīces, kas Latvijā katru gadu izraisa vairāk nekā tūkstoti ugunsgrēku. Mūsdienās lietoto elektroierīču jauda pieaugusi par aptuveni 8 – 10 reizēm, taču daudzviet ēkās joprojām tiek lietots pirms gadu desmitiem ierīkotais alumīnija elektroinstalāciju vadu tīkls. Tāpat aprēķināts, ka aptuveni 27 % ugunsnelaimju izraisa tieši bojāta elektroinstalācija, liecina If Apdrošināšana Atlīdzību nodaļas apkopotie dati.
Vidējai gaisa temperatūrai pazeminoties līdz +10 °C, iedzīvotāji sāk internsīvi lietot elektriskos sildītājus, un tieši bojātu vai nepareizi ekspluatētu apsildes ierīču izmantošana telpu apsildei visbiežāk izraisa ugunsnelaimes. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) informācija liecina, ka 2011. gadā vairāk nekā 1000 gadījumos kā ugunsgrēka iespējamais cēlonis bija bojātas elektroierīces vai nepareiza to lietošana. Šos datus apstiprina arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra pagājušajā veiktās ekspertīzes rezultāti, kad vairāku elektrisko sildītāju modeļu ekspertīzē tika secināts, ka gandrīz 2/3 no testētajiem sildītāju modeļiem neatbilda izvirzītajām prasībām.
"Pēdējā gada laikā esam saņēmuši zaudējumu atlīdzības pieteikumus par uguns nodarītiem postījumiem, gandrīz pusmiljona latu apmērā. Lielākā pieteiktā atlīdzība par negadījumi ir gandrīz 150 000 latu apmērā. Biežākie zaudējumi iemesli bez bojātām apkures un elektroinstalāciju sistēmām, ir arī ļaunprātīga dedzināšana, īpašuma sabojāšana, dzēšot ugunsgrēku, vai eksplozija. Elektriskie sildītāji ir salīdzinoši lēti, to piedāvājums ir plašs, taču cilvēki tos iegādājas bez rūpīgas izvērtēšanas un dažkārt lieto bezatbildīgi – piemēram, lieto vecus, apputējušus sildītājus, žāvē uz tiem apģērbu vai atstāj bez uzraudzības sildītājus ar ventilatoriem," norāda If Apdrošināšana Atlīdzību nodaļas vadītāja Iluta Šķipsna.
Pirms sākt lietot jaunu sildītāju, rūpīgi jāizlasa ierīces instrukcija, lai zinātu, cik ilgi tā drīkst darboties bez izslēgšanas, kur tā jānovieto utml. Savukārt, sākot izmantot elektrisko sildītāju (piem., eļļas sildītāju), pēc ilgāka pārtraukuma, ir jāpārbauda tā tehniskais stāvoklis - vai to ieslēdzot nav spēcīga deguma smaka, vai iepriekšējā sezonā nav sakusuši vai citā veidā bojāti vadi, savienojumi.
Kad jāsāk uztraukties
Četras pazīmes, kas signalizē, ka mājoklī draud sākties elektrības izraisīts ugunsgrēks - slēdža vai rozetes tuvumā vērojami dūmi, dzirdama dzirksteļošanai raksturīgā sprakšķošā skaņa, jūtama degošas gumijas smaka, vai arī, ieslēdzot vai izslēdzot elektroierīci, vērojama dzirkstele.
VUGD speciālisti norāda, ka galvenais ugunsdrošības faktors ir elektroinstalācijas vadi un pieslēgarmatūra (drošinātāji jeb korķi, aizsargautomāti, rozetes, slēdži) un tai jābūt atbilstošai sadzīvē darbināmo elektroierīču jaudai. „"Ja sildierīces darbināšanas laikā tiek konstatēta vadu silšana un drošinātāju, aizsargautomātu regulāra "izsišana" - tas norāda uz pieslēguma vadu neatbilstību pieslēgtās ierīces patērējamās strāvas stiprumam. Sliktākais, ko šādā situācijā darīt, ir drošinātājus aizstāt ar jaudīgākiem. Rezultātā pārmērīgi noslogotie vadi var sakarst līdz temperatūrai, kas var izraisīt ēkas konstrukciju aizdegšanos, uz kuru jaudīgais drošinātājs tā arī nespēs savlaicīgi reaģēt. Šajā gadījumā noderīgāki ir aizsargautomāti, jo tie ir jūtīgāki par drošinātājiem, nostrādā ātrāk un pasargā vadus no pārkaršanas," norāda VUGD speciālisti.
Tāpat ieteicams vismaz reizi gadā, pirms sildierīču aktīvas lietošanas uzsākšanas pārbaudīt kontaktu stāvokli rozetēs un iztīrīt tās no putekļiem. Ja, pieslēdzot sildierīci, rozetē ir dzirdami sprakšķi vai dzirksteļošana, tas norāda uz atslābušiem vadu stiprinājumiem pašā rozetē.