Lai apkures sezona nekļūtu par ugunsgrēku sezonu

​Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtā informācija liecina – 2017. gadā, laikā līdz 1. decembrim, ugunsgrēki dzīvojamās platībās, kuru cēlonis ir saistīts ar apkuri, sasniedza 11% no visām ugunsnelaimēm valstī.

Kā stāsta Inta Palkavniece, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītāja: „Katru gadu, sākoties aukstam laikam, pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts tieši ar apkures lietošanu – netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu.“

Arī 2016. gadā turpat 10% no visiem ugunsgrēkiem dzīvojamās platībās bija saistīti ar apkuri. I. Palkavniece stāsta, ka vairāk nekā puse no tiem, visticamāk, izcēlušies apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ, pārējie – visticamāk, apkures iekārtu bojājumu un iekārtu nepareizas izbūves dēļ.

If Apdrošināšanas Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produktu vadītājs Jānis Strods stāsta: “Analizējot mūsu klientu atlīdzību pieteikumus, nākas secināt, ka gada aukstajos mēnešos ugunsgrēku galvenie iemesli ir saistīti ar ēkās esošām elektroinstalācijām - to vecumu un arī nespēju panest mūsdienu apkures ierīču jaudu, kā arī ar bojātu apkures ierīču vai to vadu ekspluatāciju. Tāpat esam saskārušies ar gadījumiem, kad ugunsgrēks izcēlies no nepareizi izvēlēta pagarinātāja, kurā tad apkures ierīce bijusi pieslēgta”.

Dramatiski īss ir arī laiks, kas nepieciešams, līdz uguns ir pārņēmusi mājokli.

Endijs Melecis, If Apdrošināšanas Privātpersonu īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs, stāsta: “Mūsdienu mājokļos uguns izplatās krietni ātrāk. Agrāk ēku būvniecībā, kā arī telpu iekšējā apdarē un arī iedzīvē izmantoja daudz vairāk dabīgu materiālu un daudz mazāk dažādu viegli uzliesmojošu materiālu, attiecīgi uguns izplešanās ātrumu rēķināja ar daudz lielāku laika rezervi. Mūsdienās būvniecībā un apdarē aizvien vairāk izmanto sintētiskus polimērmateriālus, piemēram, sienu apdares dēļi, gultas veļa u.c., kuri ir patērētājiem izmaksās draudzīgāki, tomēr ļoti viegli uzliesmojoši“.

Jebkurš ugunsgrēks – dzīvoklī, mājā, birojā vai saimniecības ēkā, ir zaudējums.

“Zaudējumu apmērs katrā atlīdzību lietā ir dažāds, jo to veido dzīvojamās telpas platība, iedzīve un daudzi citi aspekti, bet vidēji tas ir ap 30 tūkstošiem eiro. Divos no lielākajiem pēdējo mēnešu atlīdzības gadījumiem ugunsgrēks klientu dzīvokļos izcēlies dēļ īssavienojuma elektroinstalācijās, un šajos gadījumos zaudējumi lēšami ap 45 un vairāk nekā 50 tūkstošiem eiro. Turklāt - pat, ja izdodas ātri nodzēst liesmas, zaudējumi bieži ir ļoti lieli, jo dūmi neatgriezeniski bojā lielāko daļu mēbeles un elektrotehniku, kas mūsdienās ir dārgākās iedzīves pozīcijas mājoklī. Tie ir arī lielākie zaudējumu posteņi šajos gadījumos“, turpina E. Melecis.

J. Strods atgādina: “Lai pasargātu savu īpašumu un iedzīvi no ugunsnelaimēm, būtu regulāri jāpievērš uzmanība elektroinstalāciju un elektroierīču tehniskajam stāvoklim. Aicinu elektroierīces, tostarp elektriskos pagarinātājus iegādāties specializētajās tirdzniecības vietās un nepieciešamības gadījumā lūgt pārdevēju konsultāciju. Papildus iepriekš rakstītajam, aicinu nekavēties ar dūmu detektoru uzstādīšanu, jo šī ierīce var ne vien glābt jūsu īpašumu un iedzīvi, bet arī dzīvību”. ​