Šī gada pirmās sniegotās dienas Latvijā autovadītājiem bijušas izaicinošas – mainīgo laikapstākļu, apledojuma, sniegputeņa un sniega sanesumu dēļ palielinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits.
“If Apdrošināšana” sadarbībā ar sporta kompleksu “333” skaidro, kādas ir biežāk pieļautās autovadītāju kļūdas ziemā un kas jāņem vērā, lai braukšana būtu droša.
Jau pirmajā sniegotajā dienā Latvijā reģistrēti 202 ceļu satiksmes negadījumi, kas ir vairāk nekā vidēji ikdienā, liecina Valsts policijas apkopotie dati. Negadījumu statistika iezīmē to, ka daudzi autovadītāji nav gatavi braukšanai ziemas apstākļos. “Sauss ceļa segums un laba saķere piedod daudz kļūdu, taču ziemā uz slidenas virsmas šīs kļūdas var izvērsties avārijas situācijās. Gada siltajos mēnešos autovadītājiem ir citādi braukšanas paradumi, kas neder ziemā, tāpēc ik gadu, neraugoties uz brīdinājumiem par laikapstākļiem un braukšanas apgrūtinājumiem, pirmās sniegotās dienas uz ceļiem izvēršas haotiskas,” stāsta sporta kompleksa “333” drošas braukšanas poligona instruktors Aleksands Voļskis.
Kā secināts “If Apdrošināšana” veiktajā pētījumā, 70% autovadītāju Latvijā vismaz reizi ir piedzīvojuši melno ledu uz ceļa, bet 3% gadījumos tas beidzies ar avāriju, kurā cietis auto vai citi ceļu satiksmes dalībnieki.
Lai no šādiem negaidītiem pārsteigumiem izvairītos, ir vērtīgi pirms braukšanas pasekot līdzi laika prognozei un brīdinājumiem, tādējādi sevi jau sagatavojot dažādām situācijām. Taču pats galvenais ir piemērots braukšanas ātrums un distance. Jo intensīvāka satiksme, jo lielāka distance jāievēro. Bet arī brīžos, kad ceļš ir šķietami tukšs, jāatceras, ka šķēršļi var parādīties negaidot, piemēram, gājēji vai meža dzīvnieki. Vērtīgi laiku pa laikam arī pārbaudīt, vai ceļš ir slidens, – mazliet piebremzēt uz taisna ceļa vai minimāli pagriezt stūri. Ja auto nereaģē vai stūre šķiet vaļīga, tas norāda, ka uz ceļa ir apledojums. Šādā situācijā ieteicams samazināt ātrumu, atlaižot gāzes pedāli, un palielināt distanci, pats galvenais – bez straujiem manevriem!
“Ekstremālās situācijās sāk darboties mūsu refleksi un atmiņa – ja tie ir “pareizie”, tad rokas un kājas pašas zinās, kas jādara. Taču tos var iegūt tikai praktizējot. Lai pārbaudītu, kā automašīna uzvedas uz slidena ceļa un praktizētu braukšanas iemaņas ziemā, var patrenēties tukšos laukumos vai vislabāk – drošas braukšanas poligonā, kur tiek imitētas bīstamas situācijas. Turklāt autovadītājiem ieteicams neizvairīties no braukšanas, kad ir sliktāki laikapstākļi, lai nezaudētu iemaņas. Pats galvenais – būt prātīgiem, nevis pārgalvīgiem,” stāsta drošas braukšanas poligona instruktors.
“Ziemā jo īpaši svarīgi precīzi novērtēt situāciju un attiecīgi rīkoties ar katru no auto rīkiem. Jāzina, kad pagriezt stūri pavisam viegli un kad – strauji un agresīvi. Tāpat ar bremzēšanu – kad labāk to darīt ar dzinēju un kad jāspiež “bremze grīdā”. Divas ziemā visbiežāk pieļautās autovadītāju kļūdas ir pārspīlēta stūres griešana un bailes bremzēt. Ja saķere ir sliktāka un automašīna negriežas, kā ierasts, automātiski rodas vēlme stūri pagriezt vairāk, taču kādā brīdī saķere atkal parādīsies, un tad, ja riteņi ir sagriezušies, auto kļūst nevadāms. Nav arī jābaidās strauji bremzēt uz slidenas virsmas vai ledus, ja auto ir sabalansēts un riteņi ir taisni. Tas gan neattiecas uz bremzēšanu pagriezienos. Taču ir situācijas, kad bez spēcīgas bremzēšanas nevaram izvairīties no avārijas situācijas, un tādā brīdī, protams, svarīgi, ka esam laikus sākuši bremzēt un jau iepriekš izvēlējušies drošu distanci,” atgādina instruktors.
Pirms ziemas biežāk tiek atgādināts par piemērotām riepām, taču tikpat svarīgi ir pārbaudīt auto tehnisko stāvokli. Mūsdienās automašīnas tiek aprīkotas ar dažādām elektroniskajām sistēmām, kas paredzētas, lai labotu auto vadītāja pieļautās kļūdas, piemēram, ABS un ESP. “No pieredzes varu teikt, ka nereti auto vadītāji nemaz nezina, vai auto ar konkrētajām sistēmām aprīkots, vai tās darbojas un ko darīt, ja sistēma nestrādā. Piemēram, ABS – ja automašīnai tas nedarbojas, ļoti svarīgi ir iemācīties pareizi bremzēt, lai riteņi nenobloķētos un nezaudētu kontroli pār auto. Sarežģītos brīžos pat šķietami vissīkākā nianse var būt izšķiroša, piemēram, nevienmērīgs spiediens vai nodilums automašīnas riepām, kas nozīmē, ka automašīnas viena puse darbojas labāk par otru. Tāpat ziemā tas var būt arī apģērbs, kas traucē veikt nepieciešamos manevrus,” brīdina drošas braukšanas poligona instruktors.
Sarežģītos brīžos pat šķietami vissīkākā nianse var būt izšķiroša, piemēram, nevienmērīgs spiediens vai nodilums automašīnas riepām, kas nozīmē, ka automašīnas viena puse darbojas labāk par otru. Tāpat ziemā tas var būt arī apģērbs, kas traucē veikt nepieciešamos manevrus,” brīdina drošas braukšanas poligona instruktors.
"If Apdrošināšana" aptauju Baltijas valstīs veica sadarbībā ar institūtu "KOG", un tajā piedalījās vairāk nekā 3000 respondentu. Aptauja veikta oktobrī un tajā piedalījās 1000 respondentu no Latvijas.