Vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem bieži izmanto telefonu kā navigācijas ierīci – tā rīkojas 65% Latvijas autovadītāju. Savukārt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem biežāk nekā citi, automašīnas vadīšanas laikā, izmanto mūzikas aplikācijas un apmeklētu tīmekļa vietnes.
Ģ.Kubliņš uzsver: “Vadīšanas procesā tiek iesaistīti arvien vairāk interaktīvu ekrānu, kuru izmantošanai vadītājs ir spiests novērst uzmanību no ceļa, tāpēc, lai veiktu darbības, kas prasa paaugstinātu uzmanību, sevis un citu drošībai apstājieties ceļmalā vai citā piemērotā vietā. Teju katru dienu konstatējam, ka, novēršot uzmanību no ceļa, tiek izraisīti satiksmes negadījumi. Ar novēršanos nav jāsaprot tikai tālruņa izmantošana pie stūres, bet arī cita veida darbības, kā, piemēram, dzērienu un ēdienu lietošana, kosmētikas uzklāšana braukšanas laikā u.tml. Par laimi, lielākoties gadījumi ir nelieli un skāde tiek nodarīta tikai pašiem transportlīdzekļiem, tomēr paviršas ceļa kontroles dēļ sastopamies arī ar nopietnāka rakstura gadījumiem, kad tiek notriekti velobraucēji, gājēji, elektriskie skrejriteņi u.c. satiksmes dalībnieki – diemžēl arī uz gājēju pārejām.”
Citās Baltijas valstīs vērojama līdzīga situācija. Lietuvā telefonus pie stūres izmanto 69% respondentu, kamēr Latvijā un Igaunijā 73%, tomēr kopumā šī problēma ir raksturīga ceļu satiksmei visās Baltijas valstīs.
Pētījumā, ko veica Kindlustus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, piedalījās vairāk nekā 1000 cilvēku no katras valsts.