Šovasar visu Baltiju pāršalca pamatīgs karstuma vilnis. Ārkārtējais karstums apdraud ne tikai iedzīvotāju veselību, bet arī viņu īpašumu. Visā Baltijā ir pieaudzis negadījumu skaits, kas saistīts ar situācijām, kad automašīnu sabojājusi tieši augstā gaisa temperatūra.
Īpaši pārsteidzošs ir fakts, ka karstuma ietekmē ir sabojājušies auto gaisa atsvaidzinātāji, rezultātā nodarot bojājumus spēkrata interjeram un radot pat 6000 eiro lielus zaudējumus.
“Jau pirmajā vasaras mēnesī saņēmām pieteikumus, kad karstuma dēļ ir radušies defekti automašīnas detaļām, piemēram, salona multimediju ierīču virsmām. Mūsu eksperti atklāja, ka automašīnu paneļa bojājumus rada gaisa atsvaidzinātāji. Karstuma un tiešo saules staru dēļ tie pārsprāgst vai kūst, rezultātā šķidrums izšļakstās pa automašīnas salonu, turpinot to karstumā bojāt un radot neatgriezenisku kaitējumu,” stāsta Ģirts Kubliņš, If Apdrošināšanas transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs.
Pēc If Apdrošināšanas pārstāvja Ģ. Kubliņa teiktā kaitējumu var nodarīt gan papīra, gan plastmasas gaisa atsvaidzinātāji. Lielā karstuma ietekmē tie vai nu eksplodē un izšļakstās pa visu automašīnas salonu, vai sāk pilēt.
“Situācija ir ārkārtēja, iepriekš ar šādiem gadījumiem nebijām saskārušies, bet rekordlielais karstuma vilnis radīja jaunu, nepatīkamu, pieredzi. Mēs autovadītājiem iesakām vasarā savās automašīnās neievietot nekādus gaisa atsvaidzinātājus, īpaši, ja automašīna dienas laikā atrodas tiešos saules staros,” iesaka Ģ. Kubliņš.
Viens no galvenajiem draudiem automašīnai svelmainajās dienās ir dzinēja pārkaršana. Karstais laiks palielina dzinēja atteices iespējamību. Ģ. Kubliņš iesaka: “Nepieciešams profilaktiski novērtēt automašīnas stāvoli, regulāri pārbaudīt, vai transportlīdzekļa radiatora iekārtā nav netīrumu – koku lapu, kukaiņu u.c. Tāpat ieteicams pārliecināties, ka dzesēšanas sistēmā ir pietiekams šķidruma līmenis un auto dzesēšanas process norit tā, kā tam jābūt.”
Uzmanība noteikti jāpievērš arī auto akumulatoram. Zināms, ka bažas par akumulatora kalpošanas ilgumu var radīt bargs sals, taču to sabojāt var arī karstums.
Arī riepas, kurās ir pārlieku liels gaisa atmosfēru daudzums, saskaroties ar karstu ceļa virsmu, var uzsprāgt un radīt lielus draudus. Autovadītājiem, lai izvairītos no nepatīkama incidenta, kas ir bīstams ne tikai automašīnai, bet arī pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem, regulāri jāpārbauda spiediens riepās. To ir ieteicams darīt pirms garākiem braucieniem vai vismaz reizi mēnesī.
Karstums var izraisīt arī automašīnas virsbūves bojājumus. Ja automašīna pastāvīgi atrodas tiešos saules staros, tās krāsa var izbalēt. Lai izvairītos no bojājumiem, transportlīdzekli ieteicams novietot ēnā, bet, ja tas nav iespējams, tad auto virsbūvei ir jāuzliek pārklājs, kas atstaro saules starus.
Karstā laikā automašīnu ieteicams mazgāt agri no rīta vai vēlu vakarā. Arī liela temperatūras starpība var radīt neatgriezeniskus bojājumus automašīnas virsbūves krāsojumam.
“Iespējams, ka mēs aizvien biežāk piedzīvosim šādus karstuma viļņus, vasara vēl nav galā. Nepieciešams veidot jaunus ieradumus, tādējādi pasargājot gan savu veselību, gan īpašumu. Atbildīgi izvērtējot apdraudējumu, iespējams izvairīties no milzīgiem zaudējumiem, ko dažkārt rada vienkārša nezināšana,” komentē Ģ. Kubliņš.