Baltijas valstīs aptuveni puse jeb 48% iedzīvotāju ir atlikuši transportlīdzekļa iegādi. Starp biežāk minētajiem iemesliem aptaujātie cilvēki norāda uz pārāk augstām cenām gan lietotu, gan jaunu auto tirgū, kā arī iekrājumu novirzīšanu citiem mērķiem, secināts uzņēmuma If Apdrošināšana veiktajā pētījumā.
Kā liecina pētījuma dati, Igaunijā transportlīdzekļa iegādi atlikusi vismaz puse jeb 51% iedzīvotāju, kam seko Latvija ar 47% aptaujāto cilvēku un Lietuva ar 46% respondentu.
Rezultāti arīdzan parāda, ka Lietuvā jauna un lietota spēkrata iegādi augsto cenu iespaidā ir atlikuši gandrīz divas trešdaļas jeb 62% iedzīvotāju, bet iekrājumu novirzīšanu citiem mērķiem uzsver katrs ceturtais lietuvietis. Tikmēr Latvijā un Igaunijā cenu kā galveno apsvērumu auto iegādes atlikšanai izvirza vairāk nekā puse jeb 54% respondentu, savukārt iekrājumu aspektu attiecīgi 27% latviešu un 20% igauņu.
“Šobrīd Latvijā vērojam tirgus kustību – viena daļa iedzīvotāji gaida jaunos auto no dīleriem, tomēr piegādes var ilgt līdz pat vairākiem mēnešiem. Savukārt tie, kuri domā pirkt / nepirkt / pagaidīt, pie šī brīža cenām, kas attiecas gan uz degvielu, gan ģeopolitisko situāciju, ko ietekmē Krievijas iebrukums Ukrainā, varētu tomēr nolemt automašīnu maiņu atlikt, turpinot braukt ar esošo,” skaidro If Apdrošināšana KASKO produkta vadītājs Roberts Skrupskis.
Baltijā cena ir galvenais auto iegādes kritērijs 53% iedzīvotāju. Latvijā to par prioritāti ir izvirzījuši 56% aptaujāto, Lietuvā 53% cilvēku, savukārt Igaunijā precīzi puse. Par otru svarīgāko faktoru auto izvēlē 44% iedzīvotāju uzsver degvielas patēriņu. Tas ir nozīmīgs aspekts 46% latviešu, 44% igauņu un 42% lietuviešu. Pirmo trijnieku noslēdz auto izlaiduma gads, ko apliecina 33% iedzīvotāju starp visām Baltijas valstīm. Latvijā tas ir būtiski 31% aptaujāto, Igaunijā – 30%, taču Lietuvā vien katram ceturtajam respondentam.
“Turpmākie 2 līdz 3 mēneši varētu parādīt, kā attīstīsies jaunu auto tirgus, taču šobrīd varam teikt, ka pirmajos divos šī gada mēnešos, salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn, lietotu auto tirgus ir atdzīvojies, atsevišķās kategorijās uzrādot pieaugumu pat par 50%. Vai tā būs arī turpmāk, to mēs nevaram prognozēt, jo šobrīd piedzīvojam ļoti straujas ekonomiskas izmaiņas, kas ietekmē automašīnu tehnisko uzturēšanu (degvielas, rezerves daļu, apdrošināšanas u.c.). Saskaņā ar mums pieejamajiem apdrošināšanas datiem, varam minēt, ka auto īpašnieki izvēlas veidus, kā ieekonomēt, piemēram, aizvien biežāk lietotu auto neapdrošina ar KASKO, bet izvēlas spēkratu nodrošināt ar OCTA+,” stāsta R. Skrupskis.
Turpretī auto iegādes kritēriju lejasdaļā atrodas videi draudzīga, tajā skaitā hibrīda un elektroauto, nozīme, uz ko norāda tikai 8% cilvēku starp visām Baltijas valstīm. Igaunijā tas rūp gandrīz katram desmitajam jeb 9% iedzīvotāju, Lietuvā - 8%, bet Latvijā vien 6% aptaujāto cilvēku.
If Apdrošināšana aptauju Baltijas valstīs veica sadarbībā ar institūtu “KOG”, un tajā piedalījās vairāk nekā 3000 respondentu.