Pirms garās nedēļas nogales – padomi pareizai un drošai grilēšanai

Uguns var uzliesmot pat pēc vairākām stundām

Viens no biežākajiem ugunsgrēka cēloņiem gada siltajā sezonā ir ēdiena pagatavošana uz grila. Grilēšana var būt lieliska papildu nodarbe atpūtas laikā, taču tai ir noteikti pienācīgi jāsagatavojas un ir nepieciešams ievērot drošības pasākumus. Bieža kļūda, ko pieļauj grila cienītāji, ir tā novietošana uz koka terases vai blakus citai ēkai.

“Katram kārtīgam latvietim mājās ir grils un dažreiz pat vairāki un dažāda lieluma. Tomēr ne visi zina, kā to pareizi un droši lietot. Grils pēc būtības ir trauks ar uguni, un ar uguni vienmēr jābūt uzmanīgiem. Atklātas liesmas, karstu ogļu un koka virsmu kombinācija var zibenīgi izraisīt negadījumu, jo šādos apstākļos uguns izplatās ārkārtīgi strauji. Tāpat jāievēro ugunsdrošības prasība – grils ir jānovieto ne tuvāk kā 6 metrus no mājas. Droša attāluma neievērošana rada aizdegšanās risku pārmērīga karstuma dēļ. Ugunsgrēks var izcelties arī tad, kad vējš uzpūš ogles uz fasādes vai koka terases dēļiem,” stāsta If Apdrošināšanas īpašuma atlīdzību grupas vecākā atlīdzību regulētāja Iveta Briede.

Speciāliste stāsta, ka If Apdrošināšanas praksē ir bijis ne viens vien gadījums, kad ugunsgrēks izcēlies pat dažas stundas pēc grila lietošanas. Apdegušas mājas sienas un fasādes detaļas, jumts un pat saules paneļi, izsisti logi – šādi ir zaudējumi, kas konstatēti bezatbildīgi atstātu ogļu dēļ. Pagājušajā vasarā lielākais šāda veida negadījums bija ugunsgrēks, kur īpašumam tika nodarīti vairāk nekā 100 tūkst. lieli zaudējumi. Tāpēc ir ļoti svarīgi rūpīgi sakārtot gatavošanas zonu un grilu pēc lietošanas novietot pēc iespējas tālāk no mājas.

Nekopts grils ir kā automašīna bez tehniskās apkopes

Lai novērstu šādus negadījumus, grils ir jānovieto tālāk no dažādām degošām konstrukcijām un jāuzstāda uz nedegošas, stabilas virsmas, piemēram, betona vai grants. Būtu lietderīgi arī pārliecināties, ka tuvumā nav koku ar zariem, kas ir noliekušies un varētu aizdegties. Gatavot uz grila nedrīkst uz balkona, jo krītošas dzirksteles var aizdedzināt kaimiņu balkonu, dzīvokli vai pat visu daudzdzīvokļu māju.

Grils ir regulāri jākopj – jānotīra degvirsma, apakša un citas vietas, kur uzkrājas tauki. Nekad neatstājiet grilu bez uzraudzības lietošanas laikā un raugieties, lai tam netuvotos bērni un mājdzīvnieki. Svarīgi pieminēt, ka grils nav mūžīgs, un, ja pamanāt, ka gatavošana vairs nevedas tik raiti vai tas ir nolietojies, grilu nepieciešams nomainīt.   

“Cilvēki par zemu novērtē to, cik svarīgi ir, lai grils ir kopts un darba kārtībā. Gadās, ka svētdienas vakarā, kad negaidīti atnāk draugi, no pieliekamā tiek izvilkts vecs lietots grils bez vienas kājas. Jāatceras, ka šāda rīcība var ne tikai dārgi izmaksāt, bet arī beigties ar traģiskām sekām. Padomājiet, vai jūs sēstos automašīnā, kurā nav drošības jostas,” saka I. Briede.

Pērn Latvijā lielākie mājoklim ugunsgrēka nodarītie zaudējumi sasniedza 76 000 eiro, kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā tie bija attiecīgi 150 un 100 tūkst. eiro. Mājokļa aizdegšanās bīstamība nepastāv tikai grila lietošanas gadījumā. Ugunsgrēks var rasties arī elektroinstalācijas, apkures sistēmu kļūmes, to nepareizas apkopes vai uzstādīšanas dēļ.