Šajā rakstā apskatīsim populārākās vidējo un mazo suņu šķirnes, kuras mīlam un lolojam.
Kāpēc mazie sunīši ir tik populāri, kādas suņu šķirnes uzskata par iecienītākajām un kāpēc visiem mīluļiem būtu jābūt apdrošinātiem – par to lasi raksta turpinājumā.
Mazie, četrkājainie draugi cilvēkus pavadījuši jau kopš neatminamiem laikiem – pirmās liecības par tiem atrodamas līdz pat 12 000 gadu senā pagātnē Tuvajos Austrumos. Arī renesanses laika mākslā, piemēram, Ticiāna vai Bosano gleznās, mazie suņi bieži sastopami kā aristokrātu kompanjoni, bieži ieņemot visai svarīgu lomu attēlotajā ainā. Šo suņu popularitāte nav zudusi līdz pat mūsdienām un, kā apgalvo slavenais vācu zoologs Alfrēds Brēms: “Neviens cits dzīvnieks visā pasaulē nav cilvēka nedalītas ievērības, draudzības un mīlas cienīgāks par suni.”
Viena no populārākajām mazo suņu šķirnēm – Jorkšīras terjers – ir suga, kuras saknes meklējamas Anglijā. Šie nelielie sunīši bija cilvēku palīgi gan trušu medībās, gan arī palīdzēja izskaust žurkas no mājokļiem. Medību dzirksts, iespējams, nodota no priekštečiem Jorkšīras medību suņiem. Par papildu ērtību tika uzskatīts tas, ka suni gluži vienkārši varēja ielikt uzsvārča kabatā. Mūsdienās Jorkšīras terjers netiek uzskatīts par medību suni, tomēr lielā dūša joprojām ir labi jūtama – suns ir aktīvs, skaļš, stalts un drosmīgs.
Raksturīgākā īpašība, kas nāk prātā, domājot par šiem suņiem, ir skaistās cirtas. Tās variē no piena gaišām līdz tērauda pelēkām. Gan estētisku, gan praktisku iemeslu dēļ cirtas virs acīm tiek sasietas cilpiņā. Lai apmatojums saglabātu tam raksturīgo vijīgumu un skaistumu, tas jākopj katru dienu. Tas gan nenozīmē, ka sunītim jābūt rokās visu laiku – arī Jorkšīras terjers grib skriet un iepazīt dzīvi. Var teikt, ka Jorkšīras terjers ir ilgdzīvotājs, bet, lai viss ritētu gludi, regulāri jārūpējas par veselību, īpašu uzmanību pievēršot acu veselībai, ceļu bļodiņu veselībai, zobiem un urīnpūslim. Jorkšīrieša priekšrocība ir tā, ka šo sunīšu vilnai nav pavilnas. Tas padara viņu cirtas īpaši skaistas un arī hipoalerģiskas.
“Lulu vēl ir kucēns, viņai drīzumā apritēs gadiņš, viņa ir ļoti aktīva un drosmīga, neskatoties uz savu mazo augumu. Meitenīte ir ļoti mīļa un grib dzīvoties tikai klēpī, zinu, ka tā nav paredzēts, bet mums ir pašām sava kārtība. Ziemā, ejot ārā Lulu saģērbju, bet aukstā laikā vienalga auksti. Ikdienas lielākā rūpe ir vilnas ķemmēšana, tā jātur kārtībā, bet mums ir savs rituāls – vakarā, skatoties televizoru, tas tiek izdarīts bez problēmām. Lulu arī patīk riet, mācāmies, ka dažreiz jābūt klusai. Veselības ziņā mums viss ir kārtībā, veselību pārbaudām un zobiņus tīram regulāri.”
Nelielais, bet druknais un nopietnais mopsis nāk no tālās Ķīnas, taču sugas patronāta valsts ir Lielbritānija. Mopsis ir populārs visā pasaulē un tam ir daudz iemeslu: sunītis ir enerģisks, ziņkārīgs, ļoti mīļš, izturas draudzīgi pret bērniem. Viņš nepieprasa ļoti biežas un ilgas fiziskās aktivitātes, ļoti pieķeras saviem saimniekiem un pat pieņem viņu dzīves ritmu. Lai suns sadarbotos, būs nepieciešama apmācība, jo viena no mopšiem raksturīgām īpašībām ir spītība. Apmācību vēlams uzsākt tad, kad suns vēl ir kucēns. Mopsis nav no tiem, kas pārmērīgi daudz rej, taču reizi pa reizi var dzirdēt arī viņa dzidro balsi.
Šīs sugas priekšrocības ir vidējais izmērs komplektā ar nopietno raksturu un fakts, ka mopsis salīdzinājumā ar citiem mazajiem brāļiem, nav liels rējējs.
“Vējam ir astoņi gadi, viņš ir gudrs, bet ļoti slinks! Lai pierunātu viņu iziet ārā, ir diezgan jānopūlas, daudz labprātāk viņš sēdēs dīvānā un skatīsies ziņas! Vējš ēd visu, ko viņam dodu, nav ļoti izvēlīgs, viņš ir draudzīgs un labsirdīgs. Zinu, ka mopšus uzskata par klusu sugu, jo viņi nerej tik daudz kā citi mazie suņi, bet es gan Vēju par klusu nesauktu – viņš tiešām nerej daudz, bet no viņa nāk visādas citas skaņas, piemēram, sēkšana, ņurdēšana, krākšana, gadās arī pa atraugai vienā vai otrā virzienā.”
Špicu sugas vēsture ir daudzšķautņaina un komplicēta, šīs sugas paspārnē ir desmitiem apakš šķirņu, kas viena no otras var diezgan būtiski atšķirties – špicu sugai ir radniecīgas saites gan ar Japāņu čau čau, gan Aļaskas malamutiem un pat haskijiem. Par vienu no atšķirīgākajiem var uzskatīt Pomerānijas špicu jeb punduršpicu, kurš pieder dekoratīvo špicu klasei – vienai no populārākajām mazo suņu šķirnēm pasaulē. Lai arī špicu suga eksistē jau tūkstošiem gadu, mazais, dekoratīvais špics kļuva slavens pateicoties Apvienotās Karalistes karalienei Viktorijai 19. gadsimtā, kad pēc ceļojuma no Itālijas viņa atgriezās mājās ar šo mīlīgo kompanjonu. Iespējams, tieši Viktorijas dēļ vēl šodien dekoratīvais špics tiek uzskatīts par dižciltības simbolu.
Lai špics būtu vesels, tam nepieciešama ikdienas aprūpe – gan pastaigas, gan ķemmēšana, gan zobu un acu tīrīšana. Sunītim ir skaists, lapsai līdzīgais purniņš, tas ir enerģisks, draudzīgs un ļoti skaļš. Daudzi to uzskata par plusu, jo špics ir mazs, bet izcils sargsuns.
“Narcisei 3 gadi, viņa ir ļoti skaista, draudzīga, arī skaļa. Ikdienas galvenā rūpe ir kažoks – spalva mainās divas reizes gadā, tad katru dienu jāstaigā ar putekļusūcēju. Narices ir ļoti draudzīga ar bērniem, uzmanību gribu visu laiku, vienmēr gatava spēlēties. Ja runājam par izskatu – Narcise ir tik skaista, ka pilsētā uz ielas regulāri tieku uzrunāta, cilvēki lūdz atļauju nofotografēties ar viņu! Attiecībā uz raksturīgajām veselības problēmām – ļoti pievēršam uzmanību zobiem, vismaz reizi gadā dodamies tīrīt zobus, lai neveidotos zobakmens – un arī tad ārsti priecājas par Narcises skaistumu!”
Korgijs ir vidēja izmēra suns, kura popularitātes kāpumā, tāpat kā špiciem, liela loma ir Britu karaliskajai ģimenei. Elizabete II atzina to par savu vismīļāko suņu sugu, viņai piedēja pieci korgiji pembroki.
Korgiju ārienes galvenās īpašības ir īsas kājas, skaisti veidots purniņš un ļoti atlētiski veidots augums. Mēdz teikt, ka tas ir liels suns, tikai ietverts maza suņa izskatā. Rakstura ziņā korgiji ir ļoti draudzīgi, tiem piemīt lielas darba spējas, gudrs prāts un drosme, agrāk tie tika izmantoti kā palīgi lopu ganīšanas vai saimniecības sargāšanas darbā. Ķeltu valodā “korgijs” nozīmē “suns”.
“Saimniekam ar šīs sugas suņiem dzīves veids kļūst dinamiskāks, košāks un daudz, daudz mīlestības no Velsas korgija pembroka pa tiešo uz saimnieka sirdi! Suns ir uzticīgs, gatavs saņemt saimnieka mīlestību egoistiski, bet atbilde no suņa ir ar uzviju. Paklausība, gudrība, viegla dresūra, rotaļīgums un vienmēr badā – tas nāk no maniem korgijiem. Tiklīdz iepazinu Velsas korgiju pembroku, sapratu, ka citas sugas suni nekad negribēšu. Tie mani iedvesmo rīkot kopīgas pastaigas, lai redzētu biežāk apaļos dupšus.”
Katrs suns ir personība, to nevar noliegt. Protams, eksistē vadlīnijas, pēc kurām var nojaust, kas vienai sugai ir raksturīgāks nekā citām, tomēr katrs suņuks ir ar savu raksturu, ar savu dzīves redzējumu un attieksmi pret pasauli. Ir arī vienojošas jomas, pateicoties kurām izvēlas tieši vidējos un mazos suņus:
Kad mājās ir suns, prieks, draudzība un uzticība nav tālu jāmeklē, tieši šie iemesli liek mums vēlēties viņus sev blakus. Mūsu pienākums, turpretim, ir sniegt viņiem mīlestību, mājas un rūpes par viņu ikdienu un veselību. Mūsdienās kvalitatīva mājdzīvnieku veselības aprūpe var būt liels slogs, tāpēc ir labi, ja vajadzības brīdī ir uz ko paļauties.
If mājdzīvnieku apdrošināšana ir labs atbalsts mājdzīvnieku saimniekiem, jo tas ir veidots balstoties reālās situācijās un reālās vajadzībās. Mājdzīvnieka apdrošināšanas polises pieejamas, sākot no 8 eiro mēnesī. Atkarībā no izvēlētās polises apmaksāsim mīluļa ārstēšanās izdevumus no 2500 līdz 10 000 eiro apmērā. Ieskaties mājdzīvnieku apdrošināšanas sadaļā un izvēlies savam mīlulim vispiemērotāko apdrošināšanas polisi.