Ugunsgrēks
Visbiežāk ugunsgrēki notiek neuzmanības dēļ. Pat tad, ja esi uzmanīgs, tādi ne vienmēr ir citi, tādēļ piesardzības nevar būt par daudz. Turklāt jāatceras, ka ugunsgrēku ne vienmēr izraisa neuzmanība – to izraisa arī tehniski bojājumi.
Kāpēc notiek negadījumi?
Biežākie ugunsgrēku izraisītāji ir dzirksteles no apkures ierīcēm, skursteņiem, kamīniem vai dūmvadiem. Neievēroti būvnormatīvi, nekvalificētu speciālistu vai pašrocīgi izbūvētas apkures un elektrosistēmas var kļūt par bumbu ar laika degli. Negadījumus izraisa:
- Bojātas elektroierīces;
- Atklāta liesma istabā (piemēram, degoša svece)
- Salūts;
- Smēķēšana gultā;
- Sērkociņi bērnu rokās;
- Tauki uz pannas vai plīts (piemēram, ja pannā ir pārāk liels eļļas daudzums, tas var aizdegties, ja neuzmanīgāk apmaisīsi pannas saturu).
Kā izvairīties no negadījuma?
Daudzi no mums uzskata, ka ugunsgrēks mūs personīgi nevar apdraudēt, ja dzīvojam ķieģeļu vai mūra ēkā, taču ugunsgrēks var izcelties kā mūra, tā arī koka ēkās, tādēļ der atcerēties:
- Degošas sveces vai sērkociņi nedrīkst atrasties bērniem aizsniedzamās vietās;
- Aizsalušu ūdens cauruļu atkausēšanai izmanto karstu ūdeni, nevis atklātu liesmu;
- Neatej no plīts, ja pannā vai katlā ir karsta eļļa vai tauki. Tauki un eļļa var viegli aizdegties. Šādu ugunsgrēku nekad nemēģini dzēst ar ūdeni, noslāpē liesmas ar kādu drēbes gabalu;
- Kurini plīti, krāsni vai pirts krāsni ar mēru, pārkurināšana ir viens no biežākajiem ēku aizdegšanās iemesliem. Īpaši jāuzmanās, ja krāsns vai kamīns ilgāku laiku nav kurināti;
- Pārbaudi paši un ļauj speciālistiem pārbaudīt iekšējās elektrosistēmas, un vajadzības gadījumā ļauj nomainīt vadus un citas elektrosistēmas elementus;
- Pārbaudi krāsns caurules un skursteņus. Savienojuma vietām jābūt slēgtām un bez spraugām;
- Nenosprosto rezerves izejas, aizkrāmējot priekšā dažādus priekšmetus;
- Izvēloties nekvalitatīvas dzelzs durvis, ugunsgrēka gadījumā – temperatūras iespaidā tās var deformēties un nosprostot izeju un glābējiem ceļu pie Tevis.
Dūmu detektors
No 2020. gada 1. janvāra, mājoklī jābūt uzstādītam dūmu detektoram, kā arī katrā mājā jābūt ugunsdzēšamajam aparātam.
Dūmu detektora skaņas signāls brīdina par sadūmojumu telpās. Tas ir paredzēts, lai izglābtu dzīvību aizmigušiem cilvēkiem, nevis īpašumu. Minimālā prasība ir 1 dūmu detektors dzīvoklī vai pa vienam katrā privātmājas stāvā. To ieteicams izvietot guļamistabā vai gaitenī netālu no guļamistabas durvīm. Dūmu detektoriem jābūt uzstādītiem arī vasarnīcās un dārza mājās.
Detektora cenas atšķiras atkarībā no ražotāja un tā, vai tam ir papildu funkcijas, piemēram, iespēja to savienot ar mobilo telefonu. Detektors ik pa laikam jāpārbauda, parasti to var izdarīt, nospiežot testa pogu, tāpat jānoslauka putekļi, ja nepieciešams, jānomaina baterija.
Kā un kur uzstādīt?
Dūmu detektoru ir ieteicams uzstādīt katrā telpā, kur uzturas cilvēki, tāpat arī gaiteņos un pieliekamajos, izņemot sanitārās telpas un virtuvi. Detektoru ieteicams uzstādīt pie griestiem telpas vidū. Neuzstādi detektorus tuvāk par 10 cm no telpas sienām, kā arī ne tuvāk kā 50 cm no dienas gaismas spuldzēm. Ja mājā ir vairāki stāvi, uzstādi detektoru trepju augšpusē. Lai uzstādītu detektoru, ne vienmēr nepieciešams izmantot skrūves un urbt griestos caurumus. Dūmu detektoru var uzstādīt arī ar divpusējo līmlenti.
Ugunsdzēšamais aparāts
Mēs iesakām izvēlēties kādu no šo klašu aparātiem: pulvera aparāts (ABC), putu aparāts (AB) vai ķīmiskā šķidruma aparāts (ABF klase). Ugunsdzēšanas aparāts jānovieto brīvi pieejamā un labi redzamā vietā. Ja mājās jau ir ugunsdzēšamais aparāts, pārbaudi tā derīguma termiņu. Tehniskā apkope jāveic atbilstoši ražotāju tehnisko noteikumu prasībām, parasti reizi divos gados.
Apsver iespēju iegādāties arī ugunsdzēsības pārklāju, to var izmantot, dzēšot aizdegušos priekšmetus virtuvē, sadzīves tehniku, kā arī, ja aizdedzies cilvēka apģērbs.
Kas vēl jāievēro, lai mājoklis ir drošībā?
- Elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaude jāveic vienu reizi 10 gados, tas ir jādara gan mājās, gan arī dzīvokļos. Tāpat jāveic kontaktu savienojumu pārbaude ar termokameru. Pārbaudi var veikt kvalificēts speciālists.
- Dabiskās ventilācijas sistēmas jāpārbauda un jātīra vismaz reizi 5 gados, ja mājoklī ir gāzes aparāts, tad reizi 3 gados.
- Lai mazinātu ugunsgrēku izcelšanās draudus un nepieļautu sodrēju degšanu dūmvadā, regulāri jāveic tā tīrīšana. Cietā kurināmā apkures ierīces, kas sevī neuzkrāj siltumu ilgāk par 3 stundām, un šo iekārtu dūmvadus tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā. Apkures iekārtas un ierīces, kurās par kurināmo izmanto gāzi, tīra un to apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā. Šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces un gāzes aparāta dūmvadus pārbauda un attīra šādos termiņos: ķieģeļu dūmvadu – ne retāk kā reizi gadā; ķieģeļu dūmvadu ar oderējumu, keramikas un šamota dūmvadu – ne retāk kā reizi divos gados. Par tīrīšanas rezultātiem sastāda aktu.
Kā rīkoties, ja sācies ugunsgrēks?
- Ja ugunsgrēks ir tikko izcēlies, vari to nodzēst pats un apturēt tā tālāku izplatību;
- Ja nespēj ugunsgrēku nodzēst patstāvīgi, aizver telpas, kurās sākusies degšana un zvani glābšanas dienestam pa tālruni 112, kā arī palīdzi visiem cilvēkiem izkļūt no telpām;
- Ja jūti deguma smaku vai pamani telpā dūmus, pārvietojies rāpus, grīdas tuvumā ir vieglāk pārvietoties un elpot;
- Nekrīti panikā un centies nomierināt citus;
- Ja ir aizdedzies apģērbs, aizsedz seju ar rokām, nogulies un velies pa grīdu. Ja iespējams, apdzēs liesmas ar ūdeni vai ko citu, kas gadās pa rokai;
- Pārbaudi durvis pirms atver tās, aiz durvīm var būt liesmas. Ja durvis ir karstas, neatver tās un, ja iespējams, meklē citu evakuācijas ceļu;
- Ja no telpas nav iespējams nekavējoties izkļūt, aizbāz durvju spraugas ar slapju palagu, dvieli vai tml. tad dūmi tik ātri neiekļūs telpā;
- Aizver durvis un logus, taču neaizslēdz tās, izslēdz ventilatorus, lai neveicinātu liesmu izplatīšanos;
- Pirms elektroierīču dzēšanas, pārliecinies, ka tās nav pieslēgtas strāvas tīklam;
- Izvairies no gāzu ieelpošanas, tās var būt ļoti indīgas;
- Ja telpā ir sprādzienbīstami priekšmeti (gāzes baloni, degviela), brīdini par to pārējos;
- Meklējot cietušos, sauc tos. Ņem vērā, ka bērni aiz bailēm mēdz paslēpties zem gultas, skapī, istabas stūrī - vietās, kur tie uzreiz nav pamanāmi;
- Pēc cilvēku evakuācijas sniedz pirmo palīdzību cietušajiem līdz ierodas glābēji;
- Ja neizdodas izkļūt ārā, centies visos iespējamajos veidos dot par sevi ziņu, lai glābēji pēc iespējas ātrāk var Tevi atrast. Sniedz pēc iespējas precīzāku informāciju glābšanas dienesta darbiniekiem;
- Ja esi saviem spēkiem izkļuvis laukā, ziņo par to citiem, lai neviens nesāktu velti Tevi meklēt.
Tevi varētu interesēt
-
7 veidi, kā veicināt labsajūtu savā mājoklīMājas ir vieta, kurā mēs pavadām lielu daļu sava laika, dažkārt pat vairākas dienas no vietas. Tāpēc ir tikai pašsaprotami, ka tur iekārtotā vide un esošais mikroklimats var būtiski ietekmēt mūsu veselību un labsajūtu. Zaļojoši telpaugi, gaisa mitrinātāji, stāvgaldi un viedās mājas ierīces – šīs un citas tālāk rakstā minētās lietas Tev palīdzēs radīt mājīgāku, drošāku un veselībai draudzīgāku vidi sev un saviem tuvajiem.
-
Praktiski padomi drošai grilēšanaiLīdz ar siltāka un saulaināka laika iestāšanos, mūsos rodas dabiska vēlme pavadīt arvien vairāk stundu ārā un arī uzsākt grila sezonu. Lai gan grilēšana nenoliedzami ir lielisks veids, kā atpūsties, jautri pavadīt laiku kopā ar sev tuviem cilvēkiem un beigu beigās arī uzēst gardu maltīti, ir svarīgi to darīt apzināti. Dažādu drošības pasākumu ievērošana sniegs pārliecību, ka izklaide nebeigsies ar traumām, īpašuma bojājumiem vai citiem negadījumiem.
-
5 gadījumi, kad noder mājokļa apdrošināšanaLūk, daži negadījumi, kuri var atgadīties ikvienam no mums.
-
Kā sagatavoties vētrai: 8 būtiski padomi un drošības pasākumiVētras var būt neprognozējamas un spēcīgas, un, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi, mēs ar tām saskarsimies arvien vairāk un biežāk. Spēcīgu vēju bieži pavada pērkona negaiss, sniegputenis vai krusa, kas var nodarīt ievērojamus postījumus mājokļiem un īpašumiem.
-
7 padomi, kā sagatavot mājokli ziemaiKatru gadu Latvijā izceļas vairāk nekā 5000 ugunsgrēku. Lielu daļu no tiem izraisa nepareizi uzstādītas vai izmantotas apkures sistēmas un elektroinstalācijas. Tāpat VUGD apkopotā informācija liecina, ka ik gadu Latvijas mājokļu skursteņos deg sodrēji, kas izraisa postošus ugunsgrēkus.
-
Ja mājas ir arī birojs, skola un sporta zāle, labāk apdrošini!Šobrīd mājas ir vairāk nekā mājas, tāpēc arī negadījumi mājās var notikt biežāk. Vai esi aizdomājies, ka daudz ko atrisinātu laba mājokļa apdrošināšana?
-
Kā sagatavot māju, ja dodies atvaļinājumāKā pasargāt savu dzīvesvietu, ja dodies garākā atvaļinājumā? Kā novērst ielaušanos ikdienā un īsākas prombūtnes laikā? Kā rīkoties, ja tomēr noticis negadījums?
-
Piesardzības pasākumi ēkas iekšpusē ziemāJa temperatūra tuvojas O°C atzīmei, nereti veidojas apledojums, kas bojā elektrolīnijas, traucējot elektropadevi, kā arī rodas risks, ka kūstoša sniega ūdens nokļūs ēkas iekšpusē, bojājot apkures un ūdens sistēmas. Vēlamies pievērst jūsu uzmanību riskiem un pasargāt no zaudējumu rašanās vēl pirms noticis negadījums un sniegt informāciju par to, kā novērst iespējamos zaudējumus.
-
ApplūšanaApplūšanas un noplūde no inženierkomunikācijām ir mājokļos visbiežāk notiekošais negadījuma veids. Lai arī noplūdes no inženierkomunikācijām biežāk notiek dzīvokļos, arī privātmāju iedzīvotāji no tām nav pasargāti.